Grafomānija.

Ir tik lieliski pamosties un saprast, ka esi aizgulējies. Dzīvoklis pēkšņi kļuvis par vissvarīgāko un miegs pats saka, ka tā nedrīkst. Acīm redzot, es neesmu tas cilvēks, kurš var mācīties līdz diviem naktī un pēc tam vēl pamosties. Vai arī modinātajs ir jānovieto kādā citā istabas galā. Varbūt tas palīdzētu. Uzmācīgi no cita kakta kliedzošai gailis un viņa pavadošā grupa.

Vakar visu dienu sniga. Man nav ne jausmas, kā izskatās Rīga. Iespējams, ka zinu gan, bet no otras puses mazliet negribu zināt. Balts ir miers. Balts miers, kurš nolaidies pār Rīgu diez ko neatspoguļo to, kā es jūtos iekšēji. Ne viss manī ir šīs miers. Kaut kur dziļi iekšā tomēr ir satraukta, sarkana uguns, kura nepārtraukti deg un liesmo, kura ir mūžīga. Ja vien tā vēl būtu patiesība.


Cik viegli skaistos vārdos ir ietērp pasaules nekurieni. Quo vadis? Es nezinu. man vienalga. Es vairs neesmu es. Jau labu laiku es mainos un mazliet sevi nesaprotu. bet ko nu par to. Visas šīs rindas ir tikai nožēlojami grafomāna pieraksti uz salvetēm. Viņš nespēj citādi. Es nespēju. Esmu atkarīga, piespiesta pie zemes, nožēlojama savā esībā. Kā neizveidojies bērns. Kaķa ķepu nospiedumi sniegā ir labāks pasaules redzējums.

Sniegu vējš griež piruetēs, mētā apkārt, spēlējas. Viņam ir jautri. Phe, kam gan vispār tas vajadzīgs. Kaut kādi pasaules uzskati, kaut kāds politisks redzējums, vīzija par gaišāku nākotni. Lai paliek. Nē, mani mīļie dzejnieki, sētnieki, inteliģenti un ielasmeitas. Manas mīļās ielasmeitas. Mēs iziesim ielās vakarā un sāksim dzīvot. Dzīvot....

Vai es maz zinu, ko nozīmē..dzīvot... Lai jau paliek. Mani mīļie dzejnieki, sētnieki, inteliģenti un ielasmeitas. Lai tas viss paliek tiem, kuri nāks pēc mums. Tiem, kuri pirms mums, tas jau sen vienalga. Un kad mēs būsim tikai senču kauli, varbūt tas šķitīs nozīmīgs notikums, ja kādu no mums atraks, izpētīs... ielieciet man zelta monētu līdzi, ak nē, mani jau pelnos. Pelnos mani izkaisīs un vējš dzenās kā sniegu.

Šodien tāds balts, balts sniedziņš.
Un grafomāna piezīmes uz salvetēm, jo citādi viņš nevar. Citādi...es ... neeksistēju.