Sunday, December 26, 2010

Christmas I

This Christmas was a peaceful one. Spending time together with family is the best thing you can do when it's Christmas. The only thing that can make your Christmas as good as mine was and still is.
Cesis has always been the place where I can spend a couple of days and then go back to Riga. Although Riga is my city now, it's always good to be home.

Saturday, December 18, 2010

snow can wait, I forgot my mittens...

A great great party last night @RGSL. Thank you all for making this evening as special as it was and I am grateful my course mates are so nice, active and that they know how to party hard! And I think our professors, lecturer and RGSL staff members are great fun too ^_^
It is a very good feeling to see your lecturers being a part of an improvisation theatre and having fun with it. Anyway, I enjoyed last night and even the winter couldn't make my night bad. 3 glasses of champagne and that's it.


Melo-M... they certainly know how to burn their cellos. I like it. Hadn't seen them for a while and it was a good change. I mean, I do love them but I don't listen to them every day and when I actually see them live it's a somehow special occasion. So I enjoyed that as well.

And today I woke up late and just spent my morning drinking tea, smoking... my holidays have started already and I love this feeling.  I needed them badly. Not having holidays in Autumn was something new for me and my body was not ready for this change. And my holidays will be good I know that. I thank all the gods ever existed that they created winter holidays and Christmas. God, I feel like I desperately need Christmas otherwise I'm dead and gone six feet under.

Anyway, have fun people! I'm going to listen to good music, have my mulled wine and just enjoy my winter...join me if you want, join me if you can. 

Friday, December 17, 2010

One day...

Somehow good morning which started with waking up twice with a hour sleep in between. But the feeling that you have waken up and can sleep more...that is one of the best feeling ever existed in the world. It was not snowing this morning and it was warm enough to feel cozy going to the school. Going to ball @RGSL this evening. Looking forward to hearing a Latvian Apocalyptica => Melo - M and just having fun. I need a break! Give me a break, please!

Reading SSE magazine - Insider this morning made me smile. Insider's gossip page always makes me smile.

Wednesday, December 15, 2010

diloņa kailums, mēnesim sejas nav...

Mani šodien aisūtīji nomirt. Man šķiet, ka es mazliet tā arī izdarīju. Aizgāju un brīdi stāvēju pie kanāla, un nesapratu, ko lai domā. Jo kad galvā ir miljards domu, kuras visas tev gāžas virsū vienā lavīnā, smadzenes apmulst, nespēdamas uztvert, kuru no tām lai izvēlas. Es izvēlos tomēr būt. Piedod, ja tas Tevi sarūgtina, tomēr es izvēlēšos būt. Dzīve ir pārāk īsa.

es, maita, laikam esmu nomiris
jau sen, pirms daudziem gadiem...

Un ir tik viegli Paradīzi padarīt par Elli zemes virsū. Un es nekādi nespēju šovakar saprast, kas ir labāk - mirt vai mūžam eksistēt nekurienē. Bet ne man par to lemt un spriest. Lai spriež tie, kuriem par to jādomā. Tomēr Tu man esi atdevis cerību, ka tiešām vēl var notikt tā, kā ir noticis... Es nekad nemainītu nevienu dārgakmeni pret tavu smaidu, skatienu, smiekliem... Tev pieder mana dvēsele, Tev pieder mana miesa...kāda gan ir eksistences jēga, ja ir tik viegli iznīcināt u pārvērst putekļos ilgi veidotus pamatus un uzbūvēt Berlīnes mūri vienā naktī...

Cold, cold water surrounds me now
And all I've got is your hand...

Gribēju tikai pateikt, ka nāvei tomēr ir mazliet skaistuma piegaršas. Ne tik daudz cik dzīvei tomēr. Bet piemīt. Es esmu vilcene. Es kaucu pret pilnmēnesi. Es sargāju savus nedzimušos mazuļus, un sargāju savu teritoriju no iebrucējiem. Es neciešu cilvēka smaku. Cilvēki nebīstas nāves, tie nebīstas tiesas. Man kauns no viņu odžu dzimuma, kas ievainojis manējo tik daudz reižu...un tie pat nekaunas...

Ak, neņemiet mani galvā. Manas grafomāna līnijas uz baltrūtota papīra ar melnu tinti. Nē, labāk ar asinssarkaniem burtiem rakstīts pēdējais līgums ar ... Dievu vai Velnu...kas to vairs atceras...Bet dzīve ir skaista, dzīve rit uz priekšu kā tramvajs, kurš nekad nestājas, nekad netiek līdz depo... ka pulkstenis tikšķ sirds metronoms, un man ir mazliet bail... no tā, ko rītdiena nesīs...

Tuesday, December 14, 2010

Somewhere over the rainbow ...

Miegains rīts. Mazliet neparasts rīts, kurš sākās pietiekami daudz vēlāk. Bet skaists. Joprojām ārā snieg un tas ir eleganti. Mana baltā ziemas elegance. Nemaz daudz jau nevajag. Tikai neiespējamu iziešanu, izbraukšanu, karstvīnu un absolūtu nevēlēšanos nedz iet nedz braukt. Pilnīgu pofigismu. Bet tā jau nevar. Vēl ir jātiek līdz nedēļas beigām. Tad jābrauc mājās. Otrās mājās. Uz Cēsīm. Šogad tur neesot sūnu ciems. Tad jau tā bija tikai pagājušajā gadā. lai nu tā būtu. Ticēsim uz vārda.

Ziemassvētku dāvanu saiņošana nemaz nav vairs aiz kalniem. Tas ir jāizdara pēc iespējas drīzāk, citādi es sāku pamazām kavēt pati sev nosolītos termiņus. Vēl jāgatavo Ziemasvētku kartītes un  jāatkārto dzejoļu lieta.  Man bija nedauadz apmulsums, kad secināju, ka mans ikgada dzejolis pēkšņi ir mazliet piemirsies. No tiesas samulsu. Bet tā notiek. Biezpiens vairāk jāēd.


Tāds mierīgs rīts. kaut katrs rīts būtu tāds kā šis. Kad nekur  nav jāsteidzas, var izbeudīt savu laiku, ko pavadi ceļoties. Mierīgi apēst savu mandarīnu, iedzert stipru, bet saldu tēju, un justies lieliski. Tam nevajadzētu sagādāt pārāk daudz problēmu.

Sunday, December 12, 2010

Grafomānija.

Ir tik lieliski pamosties un saprast, ka esi aizgulējies. Dzīvoklis pēkšņi kļuvis par vissvarīgāko un miegs pats saka, ka tā nedrīkst. Acīm redzot, es neesmu tas cilvēks, kurš var mācīties līdz diviem naktī un pēc tam vēl pamosties. Vai arī modinātajs ir jānovieto kādā citā istabas galā. Varbūt tas palīdzētu. Uzmācīgi no cita kakta kliedzošai gailis un viņa pavadošā grupa.

Vakar visu dienu sniga. Man nav ne jausmas, kā izskatās Rīga. Iespējams, ka zinu gan, bet no otras puses mazliet negribu zināt. Balts ir miers. Balts miers, kurš nolaidies pār Rīgu diez ko neatspoguļo to, kā es jūtos iekšēji. Ne viss manī ir šīs miers. Kaut kur dziļi iekšā tomēr ir satraukta, sarkana uguns, kura nepārtraukti deg un liesmo, kura ir mūžīga. Ja vien tā vēl būtu patiesība.


Cik viegli skaistos vārdos ir ietērp pasaules nekurieni. Quo vadis? Es nezinu. man vienalga. Es vairs neesmu es. Jau labu laiku es mainos un mazliet sevi nesaprotu. bet ko nu par to. Visas šīs rindas ir tikai nožēlojami grafomāna pieraksti uz salvetēm. Viņš nespēj citādi. Es nespēju. Esmu atkarīga, piespiesta pie zemes, nožēlojama savā esībā. Kā neizveidojies bērns. Kaķa ķepu nospiedumi sniegā ir labāks pasaules redzējums.

Sniegu vējš griež piruetēs, mētā apkārt, spēlējas. Viņam ir jautri. Phe, kam gan vispār tas vajadzīgs. Kaut kādi pasaules uzskati, kaut kāds politisks redzējums, vīzija par gaišāku nākotni. Lai paliek. Nē, mani mīļie dzejnieki, sētnieki, inteliģenti un ielasmeitas. Manas mīļās ielasmeitas. Mēs iziesim ielās vakarā un sāksim dzīvot. Dzīvot....

Vai es maz zinu, ko nozīmē..dzīvot... Lai jau paliek. Mani mīļie dzejnieki, sētnieki, inteliģenti un ielasmeitas. Lai tas viss paliek tiem, kuri nāks pēc mums. Tiem, kuri pirms mums, tas jau sen vienalga. Un kad mēs būsim tikai senču kauli, varbūt tas šķitīs nozīmīgs notikums, ja kādu no mums atraks, izpētīs... ielieciet man zelta monētu līdzi, ak nē, mani jau pelnos. Pelnos mani izkaisīs un vējš dzenās kā sniegu.

Šodien tāds balts, balts sniedziņš.
Un grafomāna piezīmes uz salvetēm, jo citādi viņš nevar. Citādi...es ... neeksistēju.

Wednesday, December 1, 2010

Winter I

Rudens ir oficiāli beidzies. Autumn is finished. :P Dead. And gone. Winter has come. And it still is the same good feeling I had when Autumn just started.
Should be studying economics but I am not and that does not make me feel bad or anything. I should feel at least giulty but I am not.
 ***
http://www.youtube.com/watch?v=pP1wXee6ZdU

***

I wish I could just sit at home, drink my tea, watch sappy Christmas movies and chill. But no one is going to allow me to do that no matter how much I would love to do so. Oh well.

Wednesday, October 6, 2010

No.1 October 6 - Autumn

This evening was a bit perfect. Meeting friends and having a nice session of spending some quality time together - that's the thing that should be done. It is always so good to feel the perfect harmony that I felt this evening. Completely satisfied with how things work.
Days are getting colder and we can't help it. Autumn is here. It was very cold this morning. Crispy cold. Ma said that they had frost this morning. I don't see it here in the city but I can feel it in the air and it makes me happy and sad at the same time.
Being a student is good but hard. I love it but hate it at times and I guess that's how we all feel. Isn't that true?
* * *
how about selling some fog?
 * * *

Tuesday, October 5, 2010

No. 1 - October. Autumn.

Jo ilgāk dzīvoju šajā pilsētā, jo vairāk saprotu, kā Čakam tā varēja būt tik ļoti tuva un mīļa. Man patīk vakaros braukt ar tramvaju mājās. Mirklis, kad iededz gaismas visapkārt, ir pilns maģisku burvju putekļu, kuri mirguļo kā jāņtārpiņi visapkārt.
Ir patīkami ielikt austiņas, ieslēgt mp3 atksaņotāju un, klausoties savu mīļāko mūziku, braukt mājās no centra vai Alfas. Parasti tās ir pasakaina miera pilnas minūtes, kurās nekas un neviens, pat ne biļešu kontrole, nespēj traucēt.
Un tieši tas ir tas, kas man te patīk. Un ne tikai. Ir vēl daudz mazu sīkumu. Var jau sacīt, ka pilsēta nogurdina. Tomēr katram mākonim sava zelta maliņa, ja tā var izteikties. Un šim mākonim arī tāda ir. Droši vien man nokritīs rozā brilles un es sasitīšso, tomēr kamēr tas nav noticis...pietiks dramatikas un monoizrāžu par trakajiem. 'Vienkārši aizvērsim acis un baudīsims sprakšķoši vēsus rudens rītus bez cimdos un cepurē.